Ķīnas internetveikala Alibaba rekorda vērtais sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) – kompānijas kotējums pirmajā dienā strauji paaugstinājās gandrīz par 40%, kapitalizācija sasniedza 170 miljardus dolāru – var atmodināt investoru interesi par līdzīgiem projektiem. Bet Alibaba līdzīgi jaunie uzņēmumi bija moderni un perspektīvi jau pirms piecpadsmit gadiem. Kādiem projektiem ir izredzes atkārtot šo veiksmes stāstu nākotnē?
Runājot par riska kapitāla investīcijām, vispirms tiek minētas Amerikas kompānijas, kas jau daudzus gadus iegulda tādās nozarēs kā programmnodrošinājums (vairāk nekā 30% investīciju), biotehnoloģijas (15%), medicīnas instrumenti un ierīces (9%), alternatīvā enerģija (10%), IT un mediju tehnoloģijas (pa 7%). Turklāt tiek uzskatīts, ka pēdējos desmit gados ar šādām investīcijām gandrīz neviens lielu naudu nav nopelnījis, izņemot, protams, Facebook un elektromobiļa Tesla radītājus.
ASV katru gadu aptuveni 3700 kompāniju tiek investēti 20-30 miljardi dolāru riska kapitāla (PwC dati par 2004.-2014. gadu). Tikai 3% šā finansējuma tiek atvēlēti projektiem sākuma jeb sēklas stadijā, bet pārējais aptuveni vienādās daļās tiek agrīnajai (kad parādās ienākumi), paplašināšanās (kad jau ir peļņa vai palielinās pārdošanas apjomi) un vēlīnajai stadijai. Citas riska kapitāla valstis – Lielbritānija, Izraēla, Kanāda, Austrālija, Honkonga, Koreja u. c. katru gadu projektos kopā investē aptuveni pusi no tā, ko iegulda amerikāņi. Iemesls vienkāršs – ASV ir daudz vairāk kapitāla, kas orientēts uz šāda veida risku (visaugstākais līmenis salīdzinājumā ar investīcijām valsts obligācijās u. c.), turklāt tur investori ir labāk aizsargāti.
Daudzās valstīs pašlaik vērojama ārzemju riska kapitāla aizplūde (Brazīlijā un Indijā vājās tiesiskās aizsargātības dēļ) un vietējā riska kapitāla samazināšanās (Vācijā un Francijā galvenokārt nodokļu dēļ). Riska kapitāla investīciju apjomus Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā ir grūti novērtēt, jo Ķīnas statistika ir cieši saistīta ar Honkongas, savukārt Krievijas – ar ārzonu statistiku. Pēc Deloitte vērtējuma, arī ASV pēdējos trijos gados samazinājušās riska kapitāla investīcijas, jo Federālās rezervju sistēmas politika bija vērsta uz līdzekļu pārvietošanu uz fondu tirgu. Naudas kļuva arvien vairāk, bet rūpniecībā, tostarp zinātnesietilpīgās nozarēs, tā nenonāca.
Tomēr 2014. gada pirmajā ceturksnī ASV bija vērojama riska kapitāla darījumu skaita un piesaistes apjoma palielināšanās. Iespējams, daļa investoru, kas nopelnījuši uz fondu burbuļa rēķina, tagad iegulda līdzekļus riska projektos Kur pašlaik labāk ieguldīt? Ļoti populāras nozares ir biotehnoloģijas (farmācijas izejvielu audzēšana), medicīna (zāles smadzenēm, acīm, kauliem), mobilās aplikācijas, IT, jaunās paaudzes roboti un bezpilota lidaparāti (droni).
Kad Google nopirka dronu ražotāju Titān Aerospace, lai attīstītu internetu attālos reģionos, un e-komercijas līderi sāka interesēties par paku piegādi ar šiem lidaparātiem, palielinājās investīcijas civilo bezpilota lidaparātu tehnoloģijās. Sajās jomās vēl ir iespējams ieņemt interesantas nišas tirgos, ieguldot nelielu kapitālu. Bet kas notiek Krievijā? Visveiksmīgākie riska investori un fondi tur bija saistīti ar internetu un programmnodrošinājuma izstrādi, taču arvien pieaug ierobežojumu draudi Krievijas internetam. Tas liek atturēties no investīcijām šajā jomā un, iespējams, meklēt citas tehnoloģijas.
Ar importa aizstāšanas meklējumiem ir saistīti ieguldījumi Skolkovo un līdzīgu centru infrastruktūrā. Taču Krievijas riska kapitāls nevar attīstīties bez sadarbības ar ārzemju izstrādātājiem un patērētājiem – šīs valsts tirgus tam ir pārāk mazs, un ar naudu vien nepietiek. Lai projekti vainagotos panākumiem, jāapvieno savi un ārzemju darbinieki un piekļuves iespējas globālajiem tirgiem. Nepieciešams turpināt investīcijas ne tikai IT sektorā, bet arī transporta, medicīnas un enerģētikas tehnoloģiju attīstībā. Tāpēc arvien vairāk Krievijas naudas tiek ieguldīts ārzemju projektos, kuriem ir potenciāls tirgus, tostarp Krievijā.
Par interesantākajiem 2014. gadā var uzskatīt Romāna Abramoviča projektus. Viena no viņa kompānijām, Millhouse, pārskaitīja desmit miljonus dolāru Izraēlas jaunajam uzņēmumam StoreDot (ātri uzlādējamas baterijas mobilajiem tālruņiem); cita, Ervington, ieguldīja trīspadsmit ar pusi miljonus dolāru degvielas šūnu ražotājā AFC Energy (Anglija). Ievērojamā riska investora Jurija Milnera fonds StartFund sēklas stadijā ieguldījis līdzekļus vairāk nekā 200 kompāniju, galvenokārt tādās, kuru pirmsākumi meklējami vispazīstamākajā Kalifornijas inkubatorā Y-Combinator (tostarp Uber un Dropbox). Savukārt Milnera fonds DST Global specializējas Āzijas jaunajos uzņēmumos.
Viņa portfelī nokļuva Alibaba, kas maksāja 32 miljardus dolāru, bet šogad – Indijas lielākais interneta veikals Flipkart. Iepriekš Milners dāsni investējis DNS testēšanas kompānijā 23andMe, kā arī ar kosmosu saistītajā Planēt Labs. Starp perspektīvākajiem Krievijas projektiem var minēt Dauria Aerospace, kas izgatavo ne īpaši dārgus (līdz trim miljoniem dolāru) privātai izmantošanai paredzētus mazgabarīta sakaru pavadoņus.
No Rosnano fondiem un privātajiem investoriem tā saņēma vairāk nekā 20 miljonus dolāru. Kompānija jau palaidusi trīs pavadoņus Krievijas klientiem un gatavo vēl dažus, tostarp Indijas vajadzībām. Vai Dauria spēs piesaistīt pietiekami daudz līdzekļu attīstībai – tas ir atkarīgs no investīciju klimata Krievijā. Arī ASV kosmosa tehnoloģijas ir karstā tēma – Īlona Maska projekts Space-X (raķešu ražotājs) novērtēts jau par pieciem miljardiem dolāru.