Mūzikas izdevēji, ierakstu kompānijas, pilsoņu tiesību aizstāvju grupas un pat PinkFloyd dalībnieki ir izteikuši pretenzijas interneta radio kompānijai Pandora Media. Viņi nodēvējuši tās dibinātāju Timu Vestergrenu par laupītāju karali. Viņi apsūdzējuši Pandora par to, ka tā uz mūziķu rēķina pelna miljonus. Viņi apgalvo, ka tā samazina mākslinieku peļņu, izmantojot likumdošanas nepilnības attiecībā uz autorhonorāriem.
Norakstiet to uz grūtībām, ar kādām jāsaskaras visiem pirmatklājējiem. Astoņu gadu laikā Pandora ir nokļuvusi populārāko interneta radio kompāniju saraksta virsotnē, un katru mēnesi tai ir 71 miljons aktīvo lietotāju – tie ir 70% no interneta radio un 8% no visiem radio klausītājiem ASV. Ieņēmumi par reklāmu, kas veido 80% no visiem ienākumiem, pagājušajā gadā sasniedza 643 miljonus dolāru. 2013. gada trešajā ceturksnī mobilo reklāmu apjoms pirmo reizi sasniedza 100 miljonus dolāru, šajā rādītājā ierindojot Pandora trešajā vietā aiz Google un Facebook. Kad investori aptvēra šīs Oklendā (Kalifornija) bāzētās kompānijas patieso vietu tirgū, tās akciju vērtība 2012. gada laikā pieauga gandrīz trīskārt.
Taču Pandora pārskata (visticamāk – pazemina) autoratlīdzības apmēru māksliniekiem, ierakstu kompānijām un mūzikas izdevējiem. Tieši tāpēc Vestergrens un jaunais Pandora vadītājs Braiens Makendrūss piedzīvo nepatikšanas sabiedrisko attiecību jomā, turklāt ir parādījies, iespējams, lielākais drauds viņu kompānijas pastāvēšanai – Apple jaunais iTunes Radio, kura pakalpojumi ir līdzīgi Pandora piedāvātajiem. Vestergrens atzīst, ka saistībā ar Pandora spertajiem soļiem autoratlīdzību jomā ir bijušas «nesaprašanās», taču tas esot tikai mēģinājums līdzsvarot sistēmu, kas liek kompānijai nest «netaisnīgi augstu autoratlīdzību nastu». Lūk, arī pierādījums – Pandora vēl joprojām nenes peļņu, un paredzams, ka zaudējumi turpinās pieaugt.
«Par spīti visai šai retorikai, Pandora atbalsta ļoti labu atlīdzību izmaksāšanu māksliniekiem,» apgalvo Vestergrens; pirms pievēršanās uzņēmējdarbībai internetā viņš pats bija nabadzīgs muzikants. «Mēs grasāmies spēlēt tādu mākslinieku mūziku, kuru darbi nekad iepriekš radio nav skanējuši, un spēlēt to pietiekami plašai auditorijai, tā veidojot mūziķu vidusšķiru.» Šo balto un pūkaino paziņojumu atbalsta arī Makendrūss, kurš iepriekš vadījis Microsoft reklāmas un publikāciju dienestu: «Mūziķiem jāsaņem taisnīga atlīdzība par savu darbu.»
Runājot par sarežģīto ASV autoratlīdzību sistēmu mūzikas jomā, Pandora patiešām ir taisnība. Interneta kompānijas maksā augstāku atlīdzību nekā kabeļu un satelītu radio, bet AM/FM radio izpildītājiem nemaksā vispār neko. 2012. gadā Pandora autoratlīdzības izpildītājiem izmaksāja aptuveni 56% no saviem 427 miljonu dolāru ienākumiem, bet konkurenti – satelītradio Sirius XM – šim mērķim iztērēja tikai astoņus procentus.
Pandora sabiedrisko attiecību problēmu pamatā ir tās atbalsts 2012. gadā ierosinātajam likumam (Internet Radio FairnessAct – IRFA). Daudzi to uzskata par nodevību, kas palīdz kompānijai gūt peļņu uz mākslinieku rēķina. IRFA paredz, ka Autoratlīdzību padomei, kas nosaka autoratlīdzību apmēru, visām radiostacijām jāpiemēro vienoti standarti. Tas krietni samazinātu Pandora izmaksas, kaut arī Vestergrens nekad nav pateicis, par cik tieši. Tomēr mūzikas tiesību turētāji labprāt piedzīvotu pārmaiņas šajā sistēmā, jo uzskata, ka pašlaik tiek krāpti.
«Mēs vēlam Pandora veiksmi,» saka Teds Kalo, musicFIRST Coalition izpilddirektors, kurš ir pārliecinājis 138 grupas un māksliniekus iesniegt protestu pret šo likumprojektu (tas gan ātri vien iestrēga attiecīgajā komitejā). «Pastāv svarīga vienošanās starp šīm radiostacijām un cilvēkiem, kas rada mūziku. Mūsu mūziķi vēlas saņemt pilnvērtīgu samaksu par pilnvērtīgu darbu. Taču, cenšoties panākt Kongresā sev izdevīgus nosacījumus, Pandora ir atkāpusies no šīs vienošanās.»
Bijušie grupas Pink Floyd dalībnieki bija tiešāki, USA Today komentāru slejā runājot par «Pandora interneta radio autoratlīdzību krāpšanu». «Biznesam, kas pastāv, lai raidītu mūziku, patiesi nevajadzētu žēloties, ka tam lielākās izmaksas rada mūzika,» rakstīja Rodžers Voterss, Deivids Gilmors un Niks Meisons.
Tagad, gadu pēc IRFA apstiprināšanas, Pandora ir koncentrējusi uzmanību citā virzienā. Tas ir pragmatisks solis, ņemot vērā maz ticamo iespēju, ka tas varētu tikt pieņemts lielā mērā darba nespējīgajā Kongresā, kas iestidzis ObamaCare un budžeta detaļu apspriešanā. «Pandora pievērsīsies citiem problēmas risinājuma veidiem» un turpinās cīnīties pret sistēmu, kas «liek šķēršļus godīgai konkurencei tirgū», saka Vestergrens.
Viens no šiem citiem veidiem ir sarunas par izpildītāju atlīdzību ar Autortiesību padomi. Pārrunas paredzētas janvārī, un tajās tiks apspriests atlīdzības apmērs laikā no 2016. līdz 2020. gadam. Sakarā ar to, ka IRFA vairs nav iekļauts darba kārtībā, Pandora no Autortiesību padomes varētu panākt labvēlīgākus nosacījumus. Kāpēc? Kā tiek ziņots, Apple savas vienošanās panākusi tieši ar ierakstu kompānijām, un Pandora ir pārliecināta, ka Apple maksā mazāk. Ja tā ir taisnība, Pandora var izmantot Apple kā precedentu taisnīgai kompensācijai.
Apple nav atklājusi savas izmaksas, taču tiek izteikti minējumi, ka tā maksā ierakstu kompānijām 0,0013 dolāru par katru dziesmas atskaņošanas reizi, kā arī vēl daļu no ieņēmumiem par reklāmu. Tas šķiet vairāk par 0,0012 dolāriem par dziesmu, ko maksā Pandora, taču, kā tiek ziņots, Apple nemaksā par dziesmām, kas skan mazāk par 20 sekundēm. Pandora apgalvo, ka tā maksā pat gadījumā, ja dziesmas atskaņošana ilgst tikai vienu sekundi. Cik tad Pandora maksā par dziesmām, kas skan mazāk par 20 sekundēm? Bijušais kompānijas vadītājs Džo Kenedijs, kurš pērn atstāja amatu, uzskata, ka šī maksa ir «būtiska».
Daudzi mūziķi augstu vērtē Pandora par to, ko tā dara – biežāk atskaņo dziesmas, ko vēlas dzirdēt klausītāji, nevis dod priekšroku vadošajiem māksliniekiem. Patriks Lērds no instrumentālās čellu rokgrupas Break ofRea- lity stāsta, ka šī grupa autoratlīdzības no Pandora saņem 16 000 dolāru gadā par aptuveni 44 000 atskaņošanas reižu. «Pirms tam mēs bijām pazīstami tikai savā reģionā. Pateicoties Pandora, mūs sāka klausīties visā valstī. Šādas auditorijas iegūšana veicināja ierakstu un singlu pārdošanu. Tas ir fantastiski.»
Dziesmu atlases procesu Pandora balsta uz Music Genome Project, rūpīgi izstrādātu algoritmu, kas analizē mūziku un piedāvā personalizētus skaņdarbu sarakstus. Datu bāzē ir vairāk nekā miljons dziesmu, ko izpilda vairāk nekā 100 000 mākslinieku, un tās tiek izskatītas un atlasītas vienlaikus. Katra no tām tiek klasificēta, izmantojot līdz pat 450 raksturīgām iezīmēm jeb gēniem, piemēram, solista dzimums vai umpapā izjūta (polku klasifikācijā).
Pandora lietotāji ir izveidojuši vairāk nekā piecus miljardus personalizētu radiostaciju un vairāk nekā 30 miljardus reižu balsojuši par vai pret ieteiktajām dziesmām. Tas dod «nepelnītu priekšrocību» piedāvāt īsto mūziku laimīgajiem klausītājiem, saka ražošanas kontroles nodaļas vadītājs Toms Konrāds. «Apple nepelnītā priekšrocība ir tā, ka viņi iekļūst ekrāna starta logā. Es pieņemšu šo ciņu.»
Un cīņa patiešām notiek. Septembrī, kad Apple paziņoja, ka tikai piecās pirmajās dienās iTunes Radio pievienojušies 11 miljoni lietotāju, Pandora akcijas nokritās par desmit procentiem. Edijs Kjū, iTunes vadītājs, atklājis, ka vēlas nodrošināt iTunes Radio pieejamību 100 valstīs. Pandora ārpus ASV dzirdama tikai Jaunzēlandē un Austrālijā – daļēji tāpēc, ka starpvalstu sarunās par autoratlīdzībām ir daudz pretrunu.
Tomēr Pandora ir «tirgus pozīcijas priekšrocības», uzskata NDP Group izklaides industrijas analītiķis Rass Krupniks. Apple oktobrī paziņoja, ka iTunes Radio klausījušies tikai 20 miljoni lietotāju. Pagaidām Pandora atskaņo pareizās notis investoru ausīm. Tā ir aktivizējusi mobilo un vietējo reklāmu pārdošanu un parakstījusi vienošanās ar radio reklāmu pircējiem. Izlaižot jaunas akcijas, Pandora septembrī piesaistīja 523 miljonus dolāru, lai finansētu citu uzņēmumu pārpirkšanu un jaunus tehnoloģiskos projektus.
Turklāt oktobrī, par spīti sīvajai Apple konkurencei, tā palielināja savu tirgus daļu. «Internetā tiek spēlēta mūzika, kas nekad iepriekš radio nav skanējusi. Tie ir mākslinieki, kuriem te ir atrasta izpausmes vieta un atrasta nauda,» saka Vestergrens. «Risinājums mūziķiem – palielināt šo skaitli desmit reižu. Tas ir tas, uz ko māksliniekiem patiešām vajadzētu koncentrēt uzmanību.»