Šodien nācās dzirdēt teicienu, ka lietām pieķerties nevajagot, tas neesot veselīgi un, pat muļķīgi. Neiebildu – katram šajos jautājumos viedoklis savs. Lai arī savā ziņā piekrītu, ka lietām pārāk pieķerties nevajag, tomēr aizdomājos par lietām savā ikdienā un dzīvē, kuras zaudējot nāktos gan skumt, dusmoties un galu galā atzīt, ka bez šīm lietām ikdiena ir gluži vai neiespējama. Dators – viss darbs tikai caur to, automašīna, mājoklis ar visu kas tajā – tās taču ir lietas, kas ikdienā ir tik ļoti nepieciešamas un galu galā – vai tad nav domātas tieši tam, lai ikdienu padarītu vienkāršāku. Galu galā pat bez mobilā telefona kā bez rokām.
Tomēr saruna gāja par automobiļiem un tā esot lieta, kurai pieķerties nevajagot. Bet kā tad tā? Atceros, vectēvs savam pirmajam auto krāja gadiem, ar tādu lepnumu iegādātājās, kad beidzot bija iekrājis pietiekami un mirdzošām acīm skatījās uz savu, paša pelnīto auto. Tiesa, tagad auto iegādāties ir krietni vien vieglāk, bet vai tas nozīmē, ka par to nevajag rūpēties, kopt, lepoties un arī nodrošināties, ka ar to nekas slikts nenotiks? Galu galā – ja ar auto kas notiek, tie taču ir papildus lieki izdevumi, kas ne katram no mums uzreiz ir pa kabatai. Jaunas klapatas, problēmas un nepatikšanas vien.
Uzskatu, ka auto apdrošināšana ir ne tikai nepieciešama, bet pat vajadzīga. Redz, OCTA jau ir obligātā apdrošināšana, kas jābūt katram auto. Varētu teikt – gan lai pasargātu apkārtējos – ja nu kādam gadās nodarīt bojājumus, vismaz OCTA to sedz, gan arī sevi pašu – ne vienmēr ir lieki līdzekļi, ko samaksāt kādam kompensācijās no savas kabatas. Bet kā pasargāt savu paša auto? Protams, KASKO.
Ne velti pastāv auto apdrošināšanas. Tas ir vienkāršākais veids kā nodrošināties pret to, ka nepieciešamības situācijā nav izmisīgi jāmeklē papildus līdzekļi auto remontam, papildus domājot un apsverot kā iekārtot savu ikdienu, ja nāksies palikt bez auto. KASKO ir apdrošināšana, kas pasargā paša auto pret negadījumiem – un, kā gadās lasīt ziņās pēdējos mēnešos, tādi notiek itin bieži. Var jau cerēt, ka auto apdrošināšana nav nepieciešama un negadījumi atgadās tikai ar citiem. Tomēr šāda cerība ir naiva – nekad neko zināt nevar, labāk nodrošināties iepriekš. Ja gadīsies auto sasist, kāds sadomās apzagt vai aizdzīt pavisam – lūk, man ir auto apdrošināšana, kas vismaz kaut kādā veidā ir atbalsts situācijā. Un var jau teikt ka lietām pieķerties nevajag vai mierināt, ka viss būs labi – es tomēr uzskatu, ka finansiāls atbalsts ir labāks nekā morālais šādās situācijās – sekojoši, nepieciešama apdrošināšana, lai pasargātu sev nepieciešamās lietas, arī auto.