Tehnoloģijas ir mums visapkārt – gudri viedtālruņi, veļas mazgājamās mašīnas, televizori un neskaitāmi daudz dažādas citas viedās ierīces. Un nav nekāds brīnums, ka mūsdienu cilvēku laiku pa laikam var piemeklēt neliela paranojas sajūta – vai šīs ierīces spēj mūs izspiegot? Vai atmināmies senu reklāmu vai televīzijas pārraidi, kur personāžs ekrānā mēģināja mūs pārliecināt, ka redz, ko katrs no skatītājiem dara savās mājās – televizora ekrāna priekšā. Tolaik, loģiski, lielākā daļa pasmējās par šādu iespējamību. Bet kā ir tagad? Ārzemju mediji mēdz laiku pa laikam rakstīt, ka cilvēki nemaz nenojauš, ka caur visām šīm viedajām ierīcēm, arī televizoriem, kāds otrā pasaules malā var rūpīgi novērot un noklausīties ikvienu, kam vien šāda ierīce mājās ir.
Un tad nu neskaitāmi daudz teoriju – vieni no šiem “novērotājiem” ir noziedznieki, citi – darbinieki lielos uzņēmumos. Lielākā daļa no mums joprojām domās, ka tas tāds izdomājums vien ir un turpinās mierīgi vērties televizora ekrānā, pieļaujot, ka redzams ir tikai tas, ko redzam mēs, un nevis otrādāk. Izrādās – šai teorijai, par televizoriem-spiegiem – ir arī pierādījumi!
Visa pamatā esot pavisam parasta elektroniskā ierīce, kas radīta jau teju pirms gadsimta, un tagad atrodas gandrīz visos modernajos televizoros. Nesen kāds IT konsultants ārvalstīs atradis pierādījumus, ka plakanā ekrāna televizors ievāc ziņas par viņa privāto dzīvi. Šis novērojums radies pēc secinājuma, ka televizorā tiek rādītas specifiskas, viņam vien “paredzētas” reklāmas – tās, kas tieši saistītas ar viņa ikdienas dzīvi.
Tā kā viedie televizori ir savienoti ar internetu, viegli iespējams eksperimentēt, lai noskaidrotu, kā tad patiesībā ir. Internetā uzmeklējam specifisku informāciju, un ja televizors to atceras, iespējams, patiešām tiks izdarīti konkrēti secinājumi, lai lietotājam piedāvātu tās pārraides un reklāmas, kas viņu, balstoties uz datiem, varētu interesēt. Šādā veidā uzņēmumi, kas ražo tehnoloģijas, var izmantot klientu datus, lai gūtu peļņu. Ja savienojam televizoru ar klēpjdatoru, kā varam būt pārliecināti, ka “nepareizajās rokās” nenonāks arī mūsu privātie video, foto, kas atradušies datorā. Jo tā visa taču ir vērtīga informācija, lai veidotu pēc iespējas pilnvērtīgāku pircēja profilu! Ģimenes cilvēka pirkumi atšķirsies no vecpuiša un ballīšu mīlētāja.
Viedie televizori, atšķirībā no parastajiem televizoriem, vairs nav tikai kastes, kas pārraida un uztver signālus. Tie ir datori, kas pieslēdzas internetam un pārraida informāciju. Teorijā, tas ir ļoti praktiski. Daudziem viedtelevizoriem ir pieejamas veikalu aplikācijas, kas ļauj piekļūt Amazon veikalam. Tie savienojas ar iTunes. Tajos var skatīties YouTube video, lejupielādēt Netflix video, skatīties BBC šovus iPlayer programmā, kā arī runāties ar draugiem, izmantojot Skype. Taču praktiski, gluži kā visus datorus, tos var uzlauzt. Un, atšķirībā no datoriem, šiem televizoriem nav pretvīrusu programmas. Vairums no tiem ir veidoti tā, lai šādas programmas pat nevarētu lejupielādēt.
IT speciālisti pierādījuši, cik viegli var uzlauzt Samsung viedtelevizorus un spēt tos kontrolēt caur internetu. Tādā veidā var televizorus ieslēgt un izslēgt, kā arī piekļūt datiem par lietotāja skatīšanās paradumiem. Piemēram, noziedznieki šādā veidā var piekļūt arī kredītkaršu datiem, kurus lietotāji izmanto, lai piekļūtu maksas kanāliem, lejupielādētu filmas vai iepirktos.
Tāpēc nemaz vairs nebrīnāmies, ka IT cilvēki bieži vien uzlīmē necaurredzamu līmlentes gabalu pāri video kameras lēcai savos klēpjdatoros, jo tās ir ļoti viegli uzlauzt. Uzlaužot ierīci ir iespējams pieslēgties video kamerai un redzēt, ko dara lietotājs, pašam lietotājam nemaz nenojaušot, ka kamera ir ieslēgta.