Protams, visi domājam, ka tas nekad nenotiks ar mums. Tā notiek tikai neapzinīgajiem, tiem, kas neizsargājas, nepārrunā seksuālo veselību ar partneri. Tomēr dzīvē gadās visādi. Galvenais ir nekaunēties un risināt problēmas, kamēr tās nav ielaistas. Pirmais, ar ko tev vajadzētu konsultēties, ja ir aizdomas par venerisku saslimšanu ir profesionāls dermatovenerologs!
Katram reiz dzīvē var pienākt reize, kad ir aizdomas par kādu nelāgu kaiti. Galvenais, ko vajadzētu atcerēties, ir tas, ka labāk konsultēties laicīgi! Pirms lasi tālāk par dažām pazīmēm, kas liecina par venerisku slimību, atceries, ka šis saraksts nav pilnīgs, un, ja tev ir nopietnas aizdomas, labāk lieku reizi konsultēties ar speciālistu!
Jāatceras, ka veneriska slimība var noritēt akūti vai hroniski – tas lielā mērā noteiks, vai slimībai ir kādi acīmredzami simptomi, vai arī tā ir visai nemanāma. Akūtos gadījumos slimība liek par sevi manīt neilgi pēc seksa. Parasti pēc dažām dienām parādās pirmās sūdzības par veselības traucējumiem.
Pie dermatovenerologa noteikti būtu jāvēršas ja vīrietim parādās tādi simptomi kā diskomforta sajūta urinējot, priekšādiņas iekaisums, urīnkanāla atveres apsārtums, savukārt, sievietēm tie ir tādi simptomi kā nieze dzimumorgānu rajonā, pastiprināti izdalījumi, diskomforta sajūta urinējot.
Ja veneriskā slimība iegūta orālā seksa laikā, tad visbiežāk tiek novēroti simptomi, kas atgādina angīnu, savukārt veneriskās slimības iegūšana anālā seksa laikā visbiežāk noved pie anālās atveres un taisnās zarnas iekaisuma – proktīta.
Ļoti svarīgi pie dermatovenerologa griezties jau slimības akūtajā fāzē. Nereti pacientiem iesākumā kauns no savas saļimšanas, cer ka tā pāries pati no sevis. Tomēr diemžēl tas nav iespējams. Daļa priecājas, kad pazūd simptomi, domā, ka tā bija tikai īslaicīga lieta. Tomēr simptomu pazušana liecina vien par to, ka slimība pāriet hroniskā stadijā, kad to vēl grūtāk ārstēt. Tieši akūtie simptomi ir organisma strauja reakcija uz infekciju un tā centieni no tās atbrīvoties. Simptomu izzušana var liecināt par ķermeņa pretošanās spēju mazināšanos.
Šajā hroniskajā fāzē, kas dažiem pacientiem var būt jau no paša sākuma, simptomi nav izteikti un var uzrasties vien ik pa laikam. Veneriskā slimība var snaust pat līdz desmit gadiem, tomēr tas nenozīmē, ka neesi slims. Tieši otrādi – tā kā šādu venerisko saslimšanu ir grūtāk diagnosticēt un atklāt, hroniskā forma bieži vien tiek uzskatīta par vēl bīstamāku! Tieši šajā laikā pastāv vislielākais risks neapzināti inficēt arī partnerus un ļaut infekcijai izplatīties.