200 gadus atpakaļ kļuva skaidrs, kas ir zibens – īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu, starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Būtībā zibens rada elektrisko enerģiju. Viens spēriens ilgst tikai 0.4 sekundes daļu, sasniedzot 2.5 km garumu, atsevišķos gadījumos pat 20 km. Temperatūra, ko sasniedz maģiskā dabas parādība vien ir ievērības cienīga – vairāk kā 27 000 grādi pēc Celsija skalas. Tik liels karstums nav pat uz Saules virsmas. Šo spēku enerģiju savaldīt 18.gs. iemācījās krievu zinātnieks Loskotovs, izgudrojot zibensnovedēju. Tāpēc nebaidies no zibens, baidies no ēkas, kura ar to nav aprīkota!
Daži fakti par spērieniem
Nākošajā reizē lidojot ar lidmašīnu vari iedomāties to, ka lidmašīnai zibens mēdz trāpīt vidēji vienu reizi no 5-10 tūkstoši lidojuma stundām. ASV ik gadu apmēram 200 cilvēku iet bojā no spērieniem, Krievijā statistika ir vēl skaudrāka, jo tur tiek nogalināti vairāk kā 500 cilvēku. Šī milzīgā trieciena rezultātā rodas apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas bojājumi, sirds darbības apstāšanās. Izdzīvo ap 80% no cietušajiem. Tomēr kopējā statistika liecina, ka iespējamība tikt nosistam ar zibensspērienu ir 1 no 2 000 000. Ugunīgā un bīstamā parādība Latvijā biežāk sastopama Guzeļu, Zosēnu, Daugavpils, Gulbenes, Gaiziņa, Rīgas, Liepājas un Ventspils tuvumā
Mitoloģijā un laikmetu griežos
Grieķu mitoloģijā minēts, ka pērles rodas pēc tam, kad zibens ir iespēris jūrā. Tas gan neatbilst patiesībai burtiski, tomēr tas, ka iesperot smiltīs, tās izkūst un veidojas stikls gan ir patiesība. Pēc negaisa staigājot gar jūras malu iespējams atrast mazus stikla gabaliņus. Interesanti, ka 18.gs. sievietes dažkārt uz cepurēm lika zibensnovadītājus, kuru stieples vilkās līdzi. Arī šajā ziņā sava taisnība tā bija, jo pastāv uzskats, ka tas vairāk sper kustīgos priekšmetos.
Ko darīt, ja negaisa laikā esi atklātā vietā
Jāatceras, ka bīstamā parādība mēdz spert augstākos objektos – torņos, baznīcās, kokos, stabos. Ja esi atklātā laukā, kur nav neviena augstāka objekta, ir vērts samitrināt apģērbu, jo ūdens labāk vada elektrību un tādējādi iespējams enerģiju novadīt projām no sevis. Negaisa laikā nevajag ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā vai slēpties zem koka. Ieteicams paslēpieties kādā nojumē, taču nedrīkst gulties uz zemes, jo ja zibens iesper zemē, elektriskais lādiņš izplatās tālāk pa zemi un pilnīgi iespējams, ka iziet caur ķermeni. Ja līdzi ir lietussargs, to nevajag atvērt, jo arī tas var kļūt par zibensnovadītāju.
Negaisa laikā nav vēlams peldēties, jo pat ja zibens ūdenī iespers vairākus kilometrus tālāk, tas drīz vien nonāks līdz peldētājiem. Pēc iespējas ātrāk jāatstāj pludmale! Nevajadzētu arī palikt teltī vai zem saules sarga, braukt ar riteni vai motociklu. Vislabākā izvēle būs ēka, kas aprīkota ar zibensnovedēju vai mašīna, autobuss. Atdodoties pēc izmēriem mazā ēkā vajadzētu izslēgt elektroniskās ierīces un izņemt vadus no kontaktrozetēm.